konsekretie.lv
Aicinājums vairāk nekā mūsu pašu izvēle ir atbilde uz Kunga nepelnīto aicinājumu.
pāvests Francisks
 

Tu vari kļūt par konsekrēto personu.

Pāvesta Franciska iedrošinājums tiem, kas meklē savu aicinājumu: 

Neviens aicinājums nerodas pats no sevis un nedzīvo pats sev. Aicinājums izplūst no Dieva sirds un uzplaukst ticīgu cilvēku labā augsnē. Vai Jēzus nav teicis: "No tā visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā." (Jņ 13, 35) Pāvests Francisks - 2014. gada 16. janvāris

Meklējot savu aicinājumu, ir daži jautājumi, kas mums būtu jāuzdod. Mums nevajadzētu sākt ar pārdomām par to, kur mēs varētu nopelnīt vairāk naudas vai iegūt lielāku atzinību un sociālo statusu. Tāpat arī ne ar jautājumu par to, kāds darbs mums būtu vispatīkamākais. Ja mēs nevēlamies apmaldīties, mums ir nepieciešams cits sākumpunkts. Mums ir jājautā: Vai es sevi pazīstu, neatkarīgi no savām ilūzijām un emocijām? Vai es zinu, kas manā sirdī rada prieku vai bēdas? Kādas ir manas stiprās un vājās puses? Šie jautājumi uzreiz rada citus: Kā es varu labāk kalpot cilvēkiem un būt noderīgs mūsu pasaulei un Baznīcai? Kāda ir mana īstā vieta šajā pasaulē? Ko es varu piedāvāt sabiedrībai? Tad seko vēl reālāki jautājumi: Vai man ir nepieciešamās spējas, lai piedāvātu šāda veida kalpošanu? Vai es varētu šīs spējas attīstīt? (Christus Vivit, 285)

Kunga aicinājums nav Dieva iejaukšanās mūsu brīvībā, tas nav "būris" vai nasta, kas jānes.  Gluži otrādi, tā ir mīlestības pilna iniciatīva, ar kuras palīdzību Dievs mūs sastop un aicina mūs piedalīties lielā pasākumā.  Viņš mūsu acu priekšā paver lielākas jūras un bagātīga loma horizontu. (Pāvesta Franciska vēstījums 56. pasaules lūgšanu dienā par aicinājumiem)

Aicinājums, lai gan ir dāvana, neapšaubāmi būs arī prasīgs. Dieva dāvanas ir interaktīvas; lai tās baudītu, mums ir jābūt gataviem uzņemties risku. Tomēr prasības, ko tās izvirza, nav no ārpuses uzspiests pienākums, bet gan stimuls ļaut šai dāvanai augt un attīstīties un tad kļūt par dāvanu citiem. Kad Kungs atmodina aicinājumu, Viņš domā ne tikai par to, kas tu jau esi, bet arī par to, kas tu kādu dienu būsi Viņa un citu cilvēku sabiedrībā. (Christus Vivit, 289)

Kas ir konsekrētā persona?

Pāvests Francisks konsekrētos raksturo šādi:

Starp Dieva tautu, kas sūtīta nest Evaņģēliju visiem cilvēkiem, konsekrētajām personām ir "īpaša loma", kas izriet no īpašās dāvanas, ko tās ir saņēmušas, proti, būt "pilnībā veltītām Dievam un Viņa Valstībai nabadzībā, jaunavībā un paklausībā.

Lai gan Baznīcā ikviens ir misija, ikviens no jums" ir vēl jo vairāk "kā konsekrēta persona.

Konsekrētās personas ir Dieva zīmes dažādās dzīves vidēs, tās ir raugs taisnīgākas un brālīgākas sabiedrības izaugsmei, pravietojums dalīties ar mazajiem un nabadzīgajiem. Kā šāda izpratne un pieredze konsekrētā dzīve mums parādās tāda, kāda tā ir patiesībā: Dieva dāvana!

Pilnībā veltīti Dievam, viņi ir pilnībā nodoti saviem brāļiem un māsām (līdzcilvēkiem), lai nestu Kristus gaismu tur, kur tumsa ir visblīvākā, un izplatītu Viņa cerību sirdīm, kas ir izmisušas.